Ziņas

Publicēts

LZP veselības ministra amatam ir piedāvājusi Andas Čakšas kandidatūru

Latvijas Zaļā partija (LZP) Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) ir piedāvājusi veselības ministra amatam virzīt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājas Andas Čakšas kandidatūru, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. LZP politiķi pagaidām atturas no komentāriem šajā jautājumā, uzsverot, ka lēmums par to, kam jābūt veselības ministra amata kandidātam, ir jāpieņem Ministru prezidentam.

Koalīcijas partneri norāda, ka nekomentēs kandidātus līdz viņu oficiālai nosaukšanai. Savukārt pati Čakša šodien uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Čakša 1999.gadā absolvējusi Latvijas Medicīnas akadēmiju, iegūstot ārsta izglītību, 2002.gadā ieguvusi specializāciju pediatrijā un 2007.gadā absolvējusi Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, iegūstot maģistra grādu biznesa vadībā.

No 2011.gada Čakša ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja.

2014.gada februārī Čakša tika iecelta par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekli un šos pienākumus pildīja vienlaikus ar Bērnu slimnīcas vadīšanu. Tomēr 2015.gada decembrī viņa no Stradiņa slimnīcas valdes atkāpās, skaidrojot, ka vēlas lielāku uzmanību pievērst Bērnu slimnīcā veicamajiem darbiem.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Čakša šobrīd strādā arī kā psihoterapeite Dr.Ģīļa Plastikas ķirurģijas klīnikā. Viņa darbojas arī Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventā.

Publicēts

Bērnu augstākajai izglītībai nauda jākrāj vidēji 13 gadus. Kuras ir dārgākās studiju programmas?

Bērnu augstākajai izglītībai nepieciešamā summs jākrāj vidēji 13 gadus, liecina AS «Swedbank» apkopotā informācija. Ņemot vērā mācību maksu 2016./2017. gadā un studiju ilgumu, «Swedbank» arī apkopojusi Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamo programmu topu, kurās studijas izmaksā visvairāk, TVNET informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Vislielākos izdevumus Latvijā, nestudējot budžeta grupā, prasīs zobārsta profesijas apgūšana Latvijas Universitātē – piecu mācību gadu laikā ik gadu šim mērķim būs jāatvēl 12 500 eiro, kas kopā veidos izmaksas 62 500 eiro apmērā. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē šī pati programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kas pēc pieciem mācību gadiem veidos izmaksas kopā 57 500 eiro apmērā.

Nākamā programma, kuras apgūšanai Latvijā būs nepieciešami lielākie finansiālie ieguldījumi, ir medicīniskās izglītības iegūšana Latvijas Universitātē angļu valodā, kura maksājot 7000 eiro gadā. Par pilnu programmas apguvi sešu gadu garumā kopumā jāšķiras no 42 000 eiro. Jāatzīmē, ka latviešu valodā šo pašu izglītības programmu Latvijas Universitātē var apgūt par 16 920 eiro un Rīgas Stradiņa universitātē – par 16 800 eiro. Par 16 800 eiro Rīgas Stradiņa universitātē apgūstama arī pediatrija, kas sešu gadu garumā ik gadu prasīs ieguldījumu 2800 eiro apmērā.

Septītā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir veterinārmedicīna. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tās apgūšanai nepieciešami seši gadi, šim mērķim atvēlot 2600 eiro gadā un kopumā veicot 15 600 eiro lielu ieguldījumu. Savukārt astotā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē, ko piecu gadu garumā iespējams apgūt par 3000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro.

Devītajā vietā dārgāk apgūstamo augstākās izglītības studiju programmu vidū ir Finanses (piedāvājot iegūt dubultdiplomu sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu) Banku augstskolā, ko četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 14 400 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3600 eiro. Savukārt desmitajā vietā Latvijā dārgāko augstākās izglītības programmu topā ir fizioterapija, ko Rīgas Stradiņa universitātē četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3415 eiro.

«Swedbank» aprēķini liecina, ka vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā šobrīd ir 7300 eiro. Lai šo summu sakrātu, sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu, un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, kopumā būs nepieciešami 13 gadi,

lai līdz bērna 18. dzimšanas dienai sarūpētu šādu dāvanu. Taču jārēķinās, ka atkarībā no bērna izvēlētās profesijas par augstākās izglītības apgūšanu Latvijā var nākties šķirties no 4000 līdz pat teju 62 500 eiro.

Turklāt jāņem vērā, ka arvien biežāk vadošie izglītības eksperti visā pasaulē uzsver mūžizglītības aktualitāti, akcentējot – lai saglabātu stabilu konkurētspēju, ar vienu augstāko izglītību un apgūto profesiju nākotnē visdrīzāk nepietiks.

«Saskaņā ar nesen veiktajām aplēsēm Lielbritānijas studenti, kuri sāks mācības šogad, pēc trijiem studiju gadiem būs vai nu samaksājuši, vai arī uzkrājuši parādus ap 50 000 mārciņu apmērā – ietverot gan dzīvošanas, gan mācību maksas izdevumus. Tas ir aptuveni 40% vai teju puse no vidējās hipotēkas, kas Lielbritānijā ir ap 115 tūkstošiem mārciņu. Tas nozīmē, ka maksa par augstāko izglītību šobrīd jau tuvinās cilvēku dzīves lielākajam pirkumam – mājas vai dzīvokļa iegādes summai.

Visās attīstītajās valstīs, kurās veikti pētījumi par izmaksām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, pēdējā desmitgadē vērojams 20 līdz 30% pieaugums, pat atņemot inflācijas efektu. Tādējādi mācību un dzīvošanas izmaksu izaugsme ir straujāka nekā gandrīz visu citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Un vēl vairāk šo faktu pastiprina tas, ka gadu no gada arvien vairāk darba devēju izvēlas meklēt jaunus darbiniekus tieši no augstākās izglītības iestādēm. Tas nozīmē, ka interese iegūt augstāko izglītību turpinās augt un līdz ar to augs arī mācību un dzīvošanas izmaksas – vismaz par 30% līdz 35%,» norāda sociālantropologs Roberts Ķīlis.

«Viena no iespējām, kā ar nelielām, regulārām iemaksām ilgākā laika posmā sarūpēt nozīmīgu uzkrājuma summu bērnam, ir laicīgi sākt veidot uzkrājumu bērna nākotnei. Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildu drošības sajūtu un stabilitāti. Pēdējo piecu gadu laikā to vecāku skaits, kuri jau laikus sākuši veidot uzkrājumu bērna nākotnei Swedbank, ir pieckāršojies, kas ir ļoti labs apliecinājums tam, ka Latvijas iedzīvotāju laika plānošanas horizonts noteikti ir paplašinājies – cilvēki ne tikai domā par finansiāli stabilu nākotni sev un saviem bērniem, bet arī aktīvi rīkojas,» uzsver Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

Swedbank dati rāda, ka biežāk uzkrājumu bērna nākotnei veido sievietes – kopumā 62% (pret 38% vīriešu). Savukārt kungi šim mērķim caurmērā atvēl lielākas naudas summas – vīrieši ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza vidēji 39 eiro, savukārt sievietes – 31 eiro. Populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei, ir 25 līdz 50 eiro. Turklāt katrs septītais vecāks šim mērķim atvēl 50 eiro un vairāk.

Visbiežāk (62%) vecāki sāk veidot uzkrājumu, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Savukārt 38% vecāku uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot jau mazuļa pirmo četru dzīves gadu laikā. Populārākais laiks, kad plānots bērnam sarūpēto uzkrājumu nodot, ir 18. dzimšanas diena.

Publicēts

TOP 5 noderīgas mobilās lietotnes, kas palīdz veselības jomā

Mūsdienās mēs neskaitāmas stundas pavadām pie viedtālruņu displejiem, spēlējot dažādas spēles un vērojot video, kas ilgtermiņā var radīt negatīvu ietekmi uz veselību. Tomēr gudrais telefons var kļūt arī par labu medicīnisko aksesuāru ar mobilo lietotņu komplektu.

Tirgū ir pieejamas dažādas bezmaksas un «premium» klases lietotnes, no kurām daļa ļauj labāk orientēties medikamentos, bet citas – diagnosticēt saslimšanu pēc simptomiem un būt gatavam sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

«Tehnoloģiju loma mūsdienu cilvēka dzīvē nenoliedzami pieaug – tās ne vien atvieglo dažādus ikdienas darbus, piedāvā nebijušus izklaides un saziņas veidus, bet arī rada jaunas iespējas veselības aprūpes nozarē,» stāsta «Latvijas Mobilā Telefona» Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš, kurš būs viens no lektoriem gaidāmajā seminārā.

Pēc viņa teiktā, medicīniskās lietotnes un viedpalīgi ir ērts risinājums, kā regulāri uzraudzīt, piemēram, glikozes līmeni diabēta pacientu asinīs, izmērīt asinsspiedienu, neapmeklējot ārstu, vai pārliecināties, ka fizeoterapeita ieteiktie vingrinājumi tiek izpildīti pareizi. Turklāt tie ļauj apkopot un uzkrāt veikto mērījumu rezultātus, kas palīdz gan ārstam, gan pacientam precīzāk novērtēt vispārējo veselības stāvokli un jau preventīvi to uzlabot.

Lūk, piecas lietotnes, kuras var izrādīties noderīgas dažādās dzīves situācijās, kas saistītas ar veselību.

«Micromedex»

Šī ir vienkārša lietotne, kura ļauj pareizi dozēt medikamentus atbilstoši ieteicamajām devām. Lietotnē tu vari sameklēt konkrēta medikamenta nosaukumu un uzzināt, kā tas būtu jālieto, kā arī uzzināt par iespējamām blakusparādībām. Turklāt tu vari meklēt ieteicamās zāles pēc slimības nosaukuma, kas tev ļaus atrisināt savas veselības problēmas, sākot ar parastu drudzi līdz pat parazītu kontrolei.

«Red Cross First Aid»

Mēs bieži nezinām, ko darīt tad, ja notiek kāds negadījums. Šī lietotne sniedz vienkāršus ieteikumus, kuros soli pa solim aprakstīts, kādas darbības ir jāveic, ja ir jāsniedz pirmā palīdzība, sākot no astmas lēkmes – līdz lauztiem kauliem. Lietotnē pieejami arī informatīvi un drošības ieteikumi attiecībā uz rīcību dabas katastrofu gadījumos.

«SkinVision»

Ādas vēzis ir viens no izplatītākajiem vēžu veidiem pasaulē, taču tas nenozīmē, ka tev jādodas pie ārsta ikreiz, kad uz ādas izveidojas jauna dzimumzīme. Tā vietā izmēģini šo lietotni, kas nosaka, vai konkrētā dzimumzīme ir bīstama, vadoties no tevis uzņemtā fotoattēla. Lietotne arī izvērtē tavu ādas tipu un izveido riska profilu.

«Doctor on Demand»

Ja vēlies, lai ķirurgs, pediatrs, psihologs vai kāds cits ārsts būtu tev pieejams jebkurā brīdī, «Doctor on Demand» ir domāts tev! Šī ērtā lietotne ļauj tev nekavējoties sazināties ar licencētiem profesionāļiem ar videočata un audio zvanu palīdzību. Tādējādi tu vari saņemt mediķu rekomendācijas un ieteikumus, pastāstot par saviem konkrētajiem slimības simptomiem, neizejot no mājas.

«UpToDate»

Ikvienam, kas studē medicīnu, strādā šajā nozarē vai vienkārši interesējas par jaunumiem medicīnā, šī lietotne ir lielisks veids, kā uzzināt plašu informāciju par sasniegumiem medicīnā un jaunākās ziņas. Sadaļā «What’s New» tu vari aplūkot publikāciju virsrakstus vai arī meklēt materiālus par konkrētām tēmām. Līdztekus publikācijām «UpToDate» piedāvā medicīnisku procedūru video rullīšus un ļauj nosūtīt uz e-pastu vai pievienot grāmatzīmēm jebkuru lappusi, lai apspriestu tās saturu ar kolēģi vai saglabātu turpmākai zināšanai.

Publicēts

Slimnīcu apvienība: Alūksnes slimnīcai vajadzētu saglabāt pēc iespējas vairāk pakalpojumu

Alūksnes slimnīcas attīstības modelim jābūt ar mērķi saglabāt pēc iespējas vairāk reģionāli pieejamu medicīnas pakalpojumu novada iedzīvotājiem, uzskata «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības» valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

Zeitmanis aģentūrai LETA atklāja, ka uzskata – Alūksnes slimnīcas nākotnes attīstības modelis jānosaka pašai Alūksnes slimnīcai. Taču viņš piebilda, ka iespējamās reformas izskatīs un apstiprinās Ministru kabinets pēc Pasaules Bankas pētījuma un Pasaules Bankas rekomendācijām.

«Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» noteikti neatbalsta nevienas slimnīcas slēgšanu Latvijā vai arī kādas slimnīcas statusa samazināšanu. Medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem reģiona slimnīcām ir noteikta nozīmīga loma.

«Savulaik 2011.gadā, kad izšķiroša bija Balvu un Gulbenes slimnīcu turpmākā pastāvēšana, slimnīcu apvienības optimizācijai un turpmākajai attīstībai izvēlējāmies reģionu slimnīcu attīstības modeli, kas šobrīd atzīts arī Pasaules Bankas pētījumā. Tas paredzēja saglabāt abu slimnīcu darbību, vienlaikus tās profilējot. Samazinājās to uzturēšanas izmaksas, jo tika izslēgti mazāk pieprasītie dublējošie pakalpojumi un noteikts, ka turpmāk diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzību sniegs Balvu slimnīcā. Izstrādāts abu slimnīcu operatīvās sadarbības modelis, Gulbenē attīstot tikai traumu punkta (diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts) darbību, kur diennakti ir pieejama ārsta palīdzība,» skaidroja valdes priekšsēdētājs.

Kopš 2011.gada Balvu slimnīcā tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, nodrošinot ķirurģijas, terapijas, dzemdību, sieviešu aprūpes, uzņemšanas nodaļas un reanimācijas (intensīvās terapijas) nodaļu diennakts darbu. Balvu slimnīca kā diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīca šobrīd apkalpo reģionu ar apmēram 60 000 iedzīvotāju.

Otra nozīmīga slimnīcas specializācija ir dzemdību pakalpojumi. Apkārtējo novadu pacientes šo veselības aprūpes pakalpojumu saņem Balvu slimnīcā. Valsts standarts un finansējums paredz pastāvīgu trīs dežūrārstu klātbūtni.

«Lai nodrošinātu iedzīvotājiem lielāku pieejamību ārstu pakalpojumiem un drošību, šobrīd esam spējuši palielināt pieejamo speciālistu skaitu diennakts režīmā. Pacientiem neatliekamās palīdzības nodrošināšanai pastāvīgi pieejami pieci dežūrspeciālisti: ķirurgs, ginekologs, anesteziologs, pediatrs un internists. Pārējie speciālisti slimnīcā un poliklīnikā pieejami dienas laikā gan slimnīcā, gan poliklīnikā,» skaidroja Zeitmanis.

Kopš 2011.gada nogales Gulbenes slimnīcā diennakts režīmā reģiona iedzīvotājiem tiek nodrošināta stacionārā aprūpes nodaļa, diennakts stacionārā infekciju nodaļa, dienas stacionārs, plānveida operāciju palīdzība un plašs ambulatoro pakalpojumu klāsts.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība 2014.gadā sniedza medicīnisko palīdzību 70 129 pacientiem, bet 2015.gadā palīdzība ir sniegta 73 521 pacientam.

LETA jau informēja, ka pēc Veselības ministrijas (VM) virzītām strukturālām reformām Alūksnes slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.

Kā aģentūrai LETA pauda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, tas apgrūtināšot savlaicīgu pieejamību akūtu saslimšanu un traumu gadījumā, jo tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūtu stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību, īpaši traumatoloģijas un ķirurģijas profilos, būs Valmierā – 120 kilometru attālumā, Madonā – 110 un Rēzeknē – 150 kilometru attālumā.

Jau vēstīts, ka, tiecoties izveidot efektīvu slimnīcu tīklu, tās nākotnē plānots iedalīt četros līmeņos, iepriekš intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» norādījusi veselības ministre.

Ministre skaidro, ka šobrīd visā valstī ir neatliekamās palīdzības nodaļas, bet bieži vien tajās nonāk pacienti, kuriem nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, piemēram, gados veci cilvēki ar hroniskām slimībām. Līdz ar to ir skaidri jānodala, kas ir neatliekamā palīdzība, kur sniedz palīdzību hroniskiem pacientiem un tamlīdzīgi, un atbilstoši tam jāmaina infrastruktūra.

Tāpat, piemēram, ja dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tā nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa, uzsver Čakša. «Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu vietu,» pārliecināta ministre.

Vaicāta, vai tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu, ministre uzsver, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.

Publicēts

Rīgā tiek atvērta pirmā Latvijā privātā specializētā bērnu klīnika

Rīgā tiek atvērta pirmā privāta specializētā bērnu klīnika ar plašu pakalpojumu klāstu dažādu slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei. Jaunā medicīnas iestāde atrodas Rīgā, Raiskuma ielā 1 (līdzās tirdzniecības centram Alfa), nesen pilnībā renovētas ēkas divos stāvos, kuras kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Kā pilsētas informācijas portālu Riga24.lv informēja klīnikas pārstāvji, pateicoties tās atrašanās vietai, līdz jaunajai klīnikai ir ērti nokļūt no jebkuras Rīgas apkaimes un tuvākajām pilsētām gan ar sabiedrisko, gan personīgo transportu, kam ierīkota ērta stāvvieta.

“Bērnu veselības centrs” sniegs plašu augsti kvalificētu un pieredzējušu dažāda profila speciālistu pakalpojumus: alergologa, LOR speciālista, bērnu ķirurga, stomatologa, logopēda, pediatra, fizioterapeita u.c. Klīnika ir aprīkota ar Eiropas jaunākajām iekārtām slimību diagnosticēšanai un visu vecumu bērnu ārstēšanai, kā arī medicīniskās palīdzības sniegšanai topošajām māmiņām. Piemēram, jaunās paaudzes sonogrāfs ļauj veikt augļa EKG, sirds un asinsvadu sonogrāfiju 3D formātā. Iegūtais attēls atšķiras ar augstu jutīgumu, sniedzot iespēju atklāt slimību slēptās formas to agrīnajās stadijās. Turklāt klīnikā pieejamas dzemdību sagatavošanas kursi un pēcdzemdību nodarbības, kuras vadīs sertificēta vecmāte Valentīna Beļavska. Mazie pacienti varēs iziet atveseļojošas procedūras, dažādas masāžas, fizioterapijas nodarbības grupās un hidroterapijas procedūras ar skābekļa vannu. Rehabilitācijas programmas izstrādājusi fizioterapeite Dace Bērtule. Īpaši aprīkotā bērnistabā jaunie pacienti varēs gaidīt savu kārtu pie ārsta bez stresa: spēlējoties vai skatoties animācijas filmas.

Jaunā medicīnas centra atvēršana atrisinās daudziem vecākiem ļoti satraucošās problēmas. Galvenās no tām – nepietiekami veltīta uzmanība mātēm ar bērniem, neapmierinātība komunikācijā medicīnas iestādēs, neproduktīva sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistu trūkums, izmeklēšanas veikšanai nepieciešamās aparatūras neatbilstība mūsdienu standartiem, ar bērnu ārstniecības iestāžu lielo noslogotību saistītā nesavlaicīgā slimību diagnosticēšana. Ilggadējās pieredzes darbā ar bērniem un viņu vecākiem bagātie klīnikas “Bērnu veselības centrs” speciālisti bērnu ķirurgs prof. Dzintars Mozgis, pediatre prof. Jevgēnija Livdāne un citi, izmantojot augstas klases iekārtas un saņemot SIA “Investcorp Latvia” kā galvenā investora atbalstu, par savu mērķi izvirzījuši šo problēmu atrisināšanu un pienācīgu mazo pacientu medicīniskās apkalpošanas līmeņa nodrošināšanu.

“Mūsu medicīnas centrs ir mājīga vieta, kur katru mazo pacientu sagaida laipni un gādīgi profesionāļi. Vecāki var neuztraukties par to, ka kādā brīdī tiem nāksies palikt vienam ar sava bērna veselības problēmam. Mēs būsim blakus jau no diagnozes noteikšanas brīža un visā ārstniecības procesa laikā, vienmēr esot gatavi sniegt padomu, ka arī citu medicīnisko palīdzību un nepieciešamības gadījumā rehabilitācijas pakalpojumus” – stāsta centra galvenais ārsts Egils Lavendelis. – Mēs piedāvājam izmantot dažādu medicīnas sfēru profesoru online konsultācijas, pierakstīšanos pie ārsta internetā pacientam ērtā laikā laikā, atzvanīšanas iespēju, kā arī ģimenes pediatra izsaukšanu uz mājām.”

Publicēts

12 saslimšanas pazīmes bērniem, kuras nedrīkst ignorēt

Vecāki, sevišķi jaunie vecāki, bieži krīt panikā sīkumu dēļ. Atliek tikai mammai pamanīt, ka bērnam tek deguns, kā viņa ir jau gatava doties pie ārsta kopā ar bērnu. Bet, kad bērnam sāk nākt zobiņi un viņš kļūst nemierīgs, pirmais, kas notiek ar lielu daļu vecāku, uztraukumā tiek saukta pat neatliekamā ātrā medicīniskā palīdzība. Protams, tas ir jau par traku. Bet nav pieļaujama arī cita galējība – pārlieku mierīga attieksme brīžos, kad tiešām bērns būtu jāatrāda ārstam. Kā lai saprot, kad patiešām ārsts jāsauc uz mājām, un kāda ķermeņa temperatūra skaitās augsta, tik augsta, ka tā noteikti jāpazemina? Un kādā gadījumā sāpes vēderā ir simptoms, uz kuru nekavējoties jāreaģē?

Ārsti atzīst – labāk tomēr ir mazliet vairāk uztraukties nekā palaist garām simptomus, kuriem noteikti jāpievērš uzmanība. Kā stāsta pediatri, vecākiem vienmēr jāšaubās par to, ka viņi pilnībā kontrolē situāciju. Vērsties pie speciālista ir pirmais, kas jādara, kad jūs paši nevarat saprast, kas tomēr bērniņam kaiš un kāds ir viņa patiesais veselības stāvoklis. Un tomēr, lai neuztrauktos veltīgi un justos mazliet pārliecinātāk sarunā ar pediatru, pievērsiet uzmanību šiem 12 simptomiem, kuru gadījumā nepieciešama tūlītēja vizīte pie ārsta.

1. Temperatūra virs 38 °С mazulim vecumā no 0 līdz 2 gadiem.

Pediatri uzsver, ka gadījumā, kad bērnam ir paaugstināta temperatūra, nav svarīgi tikai termometra rādītāji vien, bet arī bērna pašsajūta. Ir izņēmums, bērni, kas jaunāki par 3 mēnešiem. Viņiem vienmēr, ja temperatūra ir augstāka par 38 grādiem, jāizsauc ir ārsts. Un, lai arī parasti izrādās, ka mazulim ir vīrusa infekcija un nekas vairāk, labāk ir rīkoties šādi. Vecākiem vajadzētu atcerēties, ka precīzu diagnozi noteikt var tikai ārsts un tikai pēc vecāku izjautāšanas un rūpīgas mazuļa izpētes. Un tikai ārsts var noteikt, vai bērnam ir bakteriāla vai vīrusa izraisīta infekcija. Pirmajā gadījumā ar krūti ēdinātam bērniņam nāksies dot antibiotikas, otrajā gadījumā tas var būt bezjēdzīgi.

Tieši tādēļ pēc iespējas ātrāk jāizsauc ārsts. Pie tam gadījumā ar mazuli labāk uzreiz ir saukt ātro palīdzību. Bērniem, kas vecāki par 2 gadiem, temperatūra virs 38 grādiem vairs nav tik bīstama, sevišķi, ja bērns pats jūtas labi, nekliedz no sāpēm, ir možs un rotaļājas.

2. Temperatūra, kas nepazeminās, lietojot temperatūru pazeminošus līdzekļus, un ārstēšana, kas ilgāka par 5 dienām

Ja pēc tam, kad esat devuši bērnam temperatūru pazeminošos līdzekļus, piemēram, Nurofen, temperatūra pat pēc 4-6 stundām tomēr nepazeminās, jāsauc ir ātrā palīdzība vai pediatrs uz mājām. Tā ir zīme, ka infekcija ir ļoti spēcīga un bērna organisms ar to galā īsti netiek. Lai noskaidrotu iemeslus, ārstam jāveic papildu izmeklējumi. Temperatūra, ko izraisa parasts vīruss, pazūd 4.-5. dienā. Ja tā turas ilgāk, tas var būt viens no sarežģījumu rašanās simptomiem, piemēram, bakteriālai infekcijai. Un tāda jau jāārstē ar antibiotikām.

3. Paaugstināta temperatūra kopā ar kakla muskuļu saspringumu vai galvassāpēm, izsitumiem, kas līdzinās zilumiem vai sarkaniem punktiņiem

Zvaniet ātrajai palīdzībai, tās var būt arī meningīta pazīmes!
4. Gredzenveida izsitumi ar baltu centru vai arī mazi sarkani punktiņi, kas neizzūd, kad saspiež ādu. Intensīvi zilumi.

Gredzenveida izsitumi ar baltu centru var būt viens no Laima slimības simptomiem vai arī ērču encefalīta simptoms. Bet zilumiņi, kas parādījušies bez iemesla, var liecināt par asinsrites traucējumiem. Pie tam jebkuri pleķīši uz ķermeņa var būt alerģiskas reakcijas pazīme. Visi šie stāvokļi pieprasa nekavējoties bērnu atrādīt ārstam, īpaši, ja viņam ir apgrūtināta elpošana vai neierasta apātija.

5. Jaunas dzimumzīmes parādīšanās vai kādas vecas dzimumzīmes izmaiņas

Vienmēr uzmanīgi sekojiet līdzi dzimumzīmju izmaiņām uz bērna ķermeņa. Mazuļiem var parādīties jaunas dzimumzīmītes vai mainīties vecās, galvenais, lai šīs izmaiņas noritētu pakāpeniski, dzimumzīmīte nekļūtu strauji tumšāka un strauji nepalielinātos izmēros.

6. Negaidīti asas zobu, labā sāna sāpes, īpaši, ja tās parādās kopā ar krampjiem vai arī ilgi nepāriet

Ja bērns sūdzas, ka viņam sāp labajā pusē sāns, palūdziet viņam palēkties. Ja viņš nevar sāpju dēļ palēkties, tas var būt arī apendicīta simptoms. Lai gan apendikss ir vēdera lejasdaļā labajā pusē, sāpes var atbalsoties arī nabas rajonā un sāpēt var visa labā ķermeņa puse. Ja ir tādi simptomi, jāizsauc ātrā palīdzība, jo apendicīts ātri progresē un var pāriet iekaisumā. Lai to nepieļautu, ārstēšanās jāsāk pēc iespējas ātrāk.
7. Galvassāpes, kas parādās agri no rīta vai naktī, kā arī galvassāpes, kas sākas kopā ar vemšanu

Tādi simptomi ir raksturīgi migrēnai. Ārstēšana pēc apskates iespējama tikai ārsta uzraudzībā. Bērnībā migrēna nav bīstama, bieži vien tā tiek pārmantota no vecākiem. Bet tai pašā laikā galvassāpes var būt arī nopietnāku saslimšanu simptoms, kas var liecināt par kādiem traucējumiem. Bez pediatra konsultācijas neiztikt. Nepieciešamības gadījumā viņš var rekomendēt doties pie neirologa vai kāda cita speciālista.

8. Sausa mute un lūpas, reta urinēšana, ievilcies avotiņš zīdainītim, ļoti sausa āda, spēcīga vemšana un diareja.

Visas šīs pazīmes signalizē par organisma atūdeņošanos. Jāņem vērā, ka ātra dehidratācija var izraisīt organismam šoka stāvokli. Dodiet mazulim vairāk dzert šķidrumu un nekavējoties dodieties uz slimnīcu vai izsauciet ātro palīdzību.

9. Zils riņķis vai bālums ap muti, apgrūtināta vai smaga elpošana – bērniņš elpo ar vēderu vai krūškurvi. Neierastas skaņas elpošanas laikā.

Bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, tādas pazīmes var liecināt par laringospazmām. Rezultātā bērniņš var sākt smakt. Iemesls tādam stāvoklim var būt astma, alerģija, pneimonija, garais klepus. Nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība. Kamēr ārsti brauc, ņemiet mazuli rokās, mieriniet, atveriet vannas istabā karstā ūdens krānu, lai telpā iekļūst tvaiks. Stāviet tur ar bērnu un lūdziet viņu izdarīt ieelpu, izelpu. Pēc vairākām minūtēm bērnam vajadzētu kļūt vieglāk. Kad ārsti atbrauks, viņi novērtēs hospitalizācijas nepieciešamību.

Ja elpošanas problēmas nav tik izteiktas, pārbaudiet bērna elpošanas biežumu. 30 sekunžu laikā izskaitiet, cik bieži bērns veic ieelpu un izelpu. Sareiziniet ar divi. Normāls elpošanas biežums jaundzimušajiem ir 40-60 reizes. Bērniem līdz gada vecumam 35-40 reizes. Bērniem no 1 līdz 3 gadiem 28-35 reizes, bet bērniem vecumā no 4 līdz 10 gadiem 23-24 reizes.

10. Pietūkusi mēle, lūpas, acis. Bērnam ir vemšana vai spēcīga nieze.

Bieži vien tādi simptomi norāda uz spēcīgu alerģisku reakciju – anafilaksiju vai arī uz anafilaktisko šoku. Nekavējoties izsauciet ātro palīdzību un laikā, kad gaidāt ārstus, dodiet bērnam antihistamīna preparāta devu. Ja līdz spēcīgai reakcijai vēl tālu un viss aprobežojies ar izsitumiem, jākonsultējas ar alergologu. Ārsts ieteiks antihistamīna preparātus, lai samazinātu nevēlamos simptomus, un ieteiks arī, kā cīnīties citā reizē jau profilaktiski ar alerģiju.

11. Kritiens, ja bērnam ir mazāk par 6 mēnešiem, un pēc tā radušās neiroloģiskas pārmaiņas: orientācijas zudums, samaņas zudums vai vemšana.

Izsauciet ātro palīdzību vai vērsieties tuvākajā slimnīcā. Bērniem vecumā pēc 6 mēnešiem parasti nerodas nopietnas veselības problēmas pēc kritieniem, ja kritiens bijis no neliela augstuma un nav gūta trauma ar ko asu vai smagu.

12. Tik dziļš vai liels iegriezums, ka tajā var ielikt vates tamponu. Iegriezums, kas dažu minūšu laikā pārvēršas nekontrolējamā asiņošanā, neskatoties uz to, ka ir uzlikta saite vai iegriezuma vieta piespiesta.

Tādā gadījumā nepieciešama ķirurga palīdzība. Viņš apturēs asiņošanu, uzliks šuves. Atkarībā no bērna stāvokļa var izsaukt ātro palīdzību vai pašu spēkiem bērnu nogādāt uz tuvāko traumpunktu. Obligāti vienmēr jābrauc uz traumpunktu, ja asiņošana parādās pēc jebkāda dzīvnieka koduma, jo dzīvnieks var aplipināt ar trakumsērgu.

Publicēts

Seksuālā vardarbība pret bērnu – nereti ļoti grūti pierādāma

Lai gan likuma burts paredz tiesības – būt drošībā, bērns mūsu valstī nav pasargāts ne no seksuālās, ne fiziskās, ne emocionālās vardarbības. Pēdējā laika gadījumi liecina – nereti visšaušalīgākās pārestības pret bērniem pastrādā tieši tuvi cilvēki, bet pierādīt to mēdz būt teju neiespējami, sevišķi, ja noziegums noticis pirms vairākiem gadiem. To sarunā ar portālu «Apollo» apliecina arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas «Gaiļezers» bērnu psihiatrijas klīnikas ārste – psihiatre Laura Ķevere.

Kā vērtējat medijos izskanējušos skaļos pedofilijas gadījumus?

Presē izskan atsevišķi gadījumi. Ja ņem vērā bērnu psihiatriju, tad gandrīz katru dienu saskaramies ar tādiem gadījumiem. Varbūt ne akūtiem, bet nereti ir tā, ka pie mums nonāk bērni, pusaudži ar kādiem uzvedības vai neirotiskiem traucējumiem. Skatoties dziļāk, pēc ilgāka laika atklājas, ka kaut kad agrāk, pirms daudziem gadiem, iespējams, ir notikusi seksuāla vai fiziska vardarbība, kāpēc tagad ir uzvedības vai citas psiholoģiska rakstura problēmas.

Es domāju, ka tas ir ļoti mazs procents, kas nonāk līdz masu saziņas līdzekļiem. Tas, ar ko mēs ikdienā saskaramies – ir ļoti grūti, kaut ko pierādīt. It īpaši, ja tas ir pēc ilgāka laika perioda. Vēl grūtāk ir kādu reāli notiesāt par to. Tā tiešām ir mūsu valsts problēma.

Jūs domājat likumdošanas ziņā?

Jā, piemēram, ja arī mums ir aizdomas par vardarbību, ir ļoti grūti bērnu no šīs ģimenes izņemt vai izolēt. Ir diezgan smagnēja birokrātija. Kā mēs par to ziņojam sociālajam dienestam, bāriņtiesai, policijai. Tieši šis izmeklēšanas moments. Es zinu, ka Skandināvijas valstīs, ja speciālistiem rodas aizdomas, ka ir vardarbība, tad principā bērnu no ģimenes var izņemt momentā. Šeit ir tā – vēl kāda pārbaude, vēl, vēl, vēl un reizēm tas process izstiepjas ļoti garš. Ja varbūt ir bijušas tikai aizdomas un tās neapstiprinās, tad nekas, bet, ja tiešām ir bijusi reāla vardarbība, tad, protams, ka bērns var vēl vairāk no tā ciest.

Un otrs – ir diezgan grūti pierādīt, it īpaši, ja bērnam ir kādi psihiski traucējumi. Ja otrai, vainīgajai pusei gadās ļoti labs advokāts, un kā tas nereti ir – pasaka, ka bērnam ir psihiski traucējumi un varbūt viņš pats sev kaut ko izdarīja. Varbūt viņš pats izdomāja, nekas reāli tāds nav noticis.

Ja tās ir meitenes, un ir bijis klasisks dzimumakts, ko pediatrs vai bērnu ginekologs var pierādīt, tad tā ir viena lieta, bet mums ir bijuši tādi bērni, kur ir noticis orālais sekss. Kā to pierādīt pēc gada? Nekādā veidā. Ir ļoti plašas iespējas kā otras puses advokāts var apspēlēt to, ka varbūt nekas tāds nemaz nav bijis.

Mums ir bijuši bērni, kas ir piecos, septiņos, astoņos gados seksuāli izmantoti. Es runāju tieši par bērniem, kas dzīvo ģimenē.

Jūs pārsteidz šādi gadījumi?

Teikt, ka mani tas šokēja… Man ir grūti teikt, jo mēs ar to saskaramies ikdienā. Savā ziņā ir izveidojusies imunitāte, ja tu katru dienu esi pieradis klausīties kaut kādus briesmīgus stāstus. Varbūt tas vairs nav tik ļoti šokējoši, bet, protams, ja tu redzi, ka ļoti mazus bērnus vai zīdaiņus seksuāli izmanto, protams, ka tas ir tā…

Vai nav tā, ka ar laiku jau kļūst grūti noteikt, vai un kas bērnam tiešām nodarīts?

Ir, protams, tie gadījumi, kad bērni manipulē. Vecāki viņam kaut ko nenopērk vai neatļauj, bet viņš pasaka, ka mājās viņu katru vakaru sit. Es neesmu jurists, man nav jāizšķir, vai viņu tiešām sit vai nesit, bet par katru gadījumu, kad viņš to pasaka, man ir jāziņo sociālajam dienestam. Tālākās sarunas, kas notiek ar vecākiem, apsekošana, tad viņi izvērtē. Bet reāli mēs ziņojam par katru gadījumu, kad bērns to pasaka. Es neuzņemos tādu atbildību un arī mani kolēģi, lai pateiktu – šis bērns melo vai nemelo. To jau nekad nevar zināt. It īpaši, ja viņš atnāk uz vienu sarunu, kas ir ambulatorā pieņemšana, un pēc tam viņš aiziet, un nav zināms, kas ar viņu notiek. Tas nav stacionārs, kur bērns ir nedēļu vai divas un mēs katru dienu viņu redzam, varam vēl ar viņu parunāt, paskatīties kā viņš uzvedas šeit uz vietas, kā vecāki atnāk. Mēs ziņojam par katru gadījumu.

Vai bērns mūsu valstī ir pietiekami pasargāts?

Es domāju, ka nav pietiekami pasargāts. It īpaši bērni, kuriem ir kaut kādi psihiski traucējumi. Mums ir bijuši pacienti ar garīgu atpalicību. Protams, ka tādam bērnam, kuram ir intelekta traucējumi, ir grūti izstāstīt, kas un kā ar viņu ir noticis. Tur, protams, iespējama interpretācija, ka varbūt tā nemaz nebija. Varbūt viņš paskatījās internetā kaut ko, vai televizorā un pēc tam to izstāstīja kā savu pārdzīvojumu. Dažādi tie stāsti. No tiem pacientiem, kas ir bijuši pie mums stacionārā, kur reāli būtu kāds notiesāts, ir diezgan mazs procents. Varbūt, ka arī mēs visus nezinām.

Publicēts

Kādas veselības pārbaudes nepieciešamas pirmklasniekam, sākot skolas gaitas

Lai gan lielākajai daļai bērnu mācību gads ir beidzies, dažiem jau jāgatavojas jaunajam mācību gadam. Skolas gaitu uzsākšana pirmajā klasē ir svarīgs notikums ikviena bērna dzīvē, tādēļ svarīgi ir pārliecināties par bērna fizisko un emocionālo veselību. Kādas veselības pārbaudes ir nepieciešams veikt pirms skolas uzsākšanas, lai noteiktu pirmklasnieka vispārējo veselības stāvokli un sagatavotu nepieciešamos dokumentus, stāsta «Premium Medical» ģimenes ārste-pediatre Gerda Lielause.

Pirms došanās uz konkrētām pārbaudēm, vispirms nepieciešams apmeklēt ģimenes ārstu vai pediatru, lai veiktu vispārējo veselības apskati. Ārsts nosaka bērna augumu, svaru, ādas stāvokli, vai nav kādas alerģijas, kā arī nosūta uz asins un urīna analīzēm. Tās uzreiz atspoguļo, vai ir kāds iekaisums, kā arī palīdz noteikt dažādu slimību sākuma stadijas. Noteikti pirms skolas uzsākšanas papildus jāapmeklē acu ārsts un zobārsts.

Doties pie acu ārsta ir ļoti būtiski ne tikai vispārējas pārbaudes dēļ, bet arī tādēļ, lai zinātu, piemēram, cik tālu no tāfeles bērns drīkst sēdēt klasē. Tāpat jānoskaidro, vai bērnam ir kādas redzes problēmas – tuvredzība vai tālredzība. Redzi bērnam ieteicams pārbaudīt ik gadu, jo mūsdienās bērniem novērojama ļoti strauja redzes pasliktināšanās, ņemot vērā, ka ikdienā pārspīlēti un nekontrolēti ilgi tiek lietoti datori, mobilie telefoni un televizori, kas ietekmē bērnu redzi. Ja laicīgi tiek konstatētas kādas redzes problēmas, līdz 11 gadu vecumam tās novērst var visefektīvāk.

Apmeklēt zobārstu ir nepieciešams, lai pārliecinātos par bērna mutes dobuma veselību.  Vai ir bojāti zobi, kā notiek nomaiņas process no piena uz kaula zobiem, vai bērnam veidojas pareizs sakodiens. Pirms vai pēc zobārsta apmeklējuma var doties pie zobu higiēnista, lai novērtētu bērna mutes dobuma higiēnas paradumus, kā arī saņemtu padomus, kā pareizi parūpēties par zobiem, lai tie būtu veseli un stipri.

Bērniem līdz 7 gadu vecumam, kad tiek uzsāktas skolas gaitas, ir jāsaņem divas profilaktiskās potes atbilstoši vakcinācijas kalendāram – vakcīna pret masalām, masaliņām, cūciņām un vakcīna pret difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu. Ja vecāki izvēlas bērnu nevakcinēt, bērnam skolas apmeklējums netiek liegts, bet vecāki uzņemas pilnīgu atbildību par šo izvēli.

Ja bērnam ir kāda hroniska saslimšana vai ģimenes ārsts uzskata, ka jāveic papildu izmeklējumi, konsultācijas, tad pēc vispārējās veselības pārbaudes ārsts nosūta bērnu pie ārstiem-speciālistiem – neirologa, logopēda, kardiologa, ortopēda vai otolaringologa.

Pēc visām nepieciešamajām pārbaudēm ģimenes ārsts vai pediatrs medicīniskajā kartē, kas jāiesniedz skolā, veic ierakstu par bērna psihomotoro attīstību un piemēroto fizisko noslodzi. Tāpat tiek atzīmēti dati par redzi, augumu, svaru, kā arī speciālas norādes, kas attiecas uz pacienta veselības stāvokli un ir vērā ņemamas, piemēram, pārciestās infekcijas, operācijas, alerģiskas reakcijas. Šai veselības kartei arī jāpievieno potēšanas pases kopiju. Ja vecāki bērnu ir atteikušies vakcinēt, tad atteikumam obligāti jābūt rakstiskā veidā pie ģimenes ārsta, bet tā kopiju jāiesniedz skolā kopā ar pārējiem dokumentiem.

Piemērotākais laiks veselības pārbaužu veikšanai ir pavasaris un vasara, jo šajā periodā «neplosās» vīrusi, kā arī ārsti un speciālisti ir pieejamāki. Ja šīs pārbaudes neveic savlaicīgi pavasarī vai vasarā, tad parasti, iestājoties rudenim, par profilaktiskām pārbaudēm pacienti piemirst vai ir spiesti gaidīt rindā.

Publicēts

Kā ar sulām spēcināt organismu

Ābolu sula ir viena no populārākajām sulām Latvijā un pasaulē. Tā pati par sevi veldzē slāpes un lieliski iederas arī dažādu kokteiļu pagatavošanā. Šobrīd Latvijā ir viens no zemākajiem sulu patēriņiem Eiropā, kā arī mēs par maz uzturā uzņemam augļus un dārzeņus, kas šobrīd ir svarīgākā produktu grupa uztura šķīvī.

LLU pētījuma par Latvijā ražotajām paku sulām autore Dr.Sc. Solvita Kampuse: «Ābolu sula satur daudzas vērtīgas minerālvielas, piemēram, kāliju, kas regulē organisma liekā šķidruma izvadīšanu, mangānu, kurš nepieciešams kaulu un cīpslu veidošanai, magniju, kas ir būtisks nervu un muskuļu funkcionēšanai, sirds ritmam un imunitātei, tāpat arī fosforu un kalciju. Ābolu sulas sastāvā ir dzelzs un pektīnvielas, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs, kā arī palīdz izvadīt kaitīgos savienojumus no organisma.»

Pediatrs Enoks Biķis uzskata, ka par ābolu sulu nedrīkstētu aizmirst, parasto ikdienas ēdienkarti sastādot, jo kā urīndzenošs līdzeklis tā palīdz attīrīt organismu no dažādiem sārņiem un kavē nierakmeņu veidošanos. Ābolu sula labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu un aizkavē holesterīna līmeņa paaugstināšanos. Tā uzlabo elpošanas funkciju un var palīdzēt plaušu slimību ārstēšanā. Ābolu sulu īpaši ieteicams lietot mācību periodā, kad ir intensīva garīgā slodze.

Ikvienam latvietim vajadzētu palielināt ikdienā izdzerto sulu daudzumu. Sporta ārsts Ilgonis Zemītis: «Spēks un veselība sākas ar pareizu uzturu. Ilgā ārsta prakse ir palīdzējusi pārliecināties, cik liela nozīme ir šķietami tik elementārai lietai – tam, kā un ko mēs ēdam! Tik daudz veselības problēmu rodas tieši uztura dēļ. Un ja nu tiešām nemākam ēst, varbūt iemācīsimies dzert sulas?»

100% augļu un dārzeņu sulas pēc to īpašībām patiesībā ir tie paši dārzeņi un augļi, tādēļ zinātnieki atzinuši, ka glāze sulas ieteicama kā viena no piecām dienas augļu un dārzeņu porcijām, ko iesaka katru dienu apēst uztura eksperti. Īpaši ieteicams tas ir cilvēkiem, kuru gremošanas sistēma daudz vieglāk uzņem dārzeņus un augļus šķidrā veidā.

Publicēts

Pirmā svara korekcijas programma bērniem Latvijā

Šodien, 31.martā, plkst. 11.00 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti iepazīstināja klātesošos ar Latvijā nebijušu, multidisciplināru svara korekcijas programmu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no liekā svara. Par programmas izveidi, gaitu un pirmajiem rezultātiem klātesošajiem stāstīja iesaistīto speciālistu komanda – bērnu endokrinologs, pediatrs, uztura speciālists, fizioterapeits, ergoterapeits, rehabilitologs un psihologs. Savukārt Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis sniedza praktiskus ieteikumus, kā pagatavot veselīgu desertu.

Latvijā strauji kļūst vairāk bērnu un pusaudžu ar lieko svaru. Aptaukošanās saistās ar nopietniem veselības traucējumiem, kas attīstās agrīni un noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās, nereti pat dzīvības apdraudējuma. Ir ļoti būtiski ne tikai laikus pamanīt strauju svara pieaugumu, bet arī izprast un novērst liekā svara cēloņus, iesaistot pēc iespējas daudzpusīgākus svara korekcijas rīkus. Svarīgas ir gan fiziskās aktivitātes, gan veselīgs un sabalansēts uzturs, gan bērna garīgā veselība un individuālās vajadzības, gan ģimenes atbalsts un sapratne, mainot dzīvesveida paradumus.

Sākot programmu, bērni saņem dažādu speciālistu konsultācijas, kuri novērtē bērna vispārējo fizisko un psihisko stāvokli, piemērojot labāko ārstēšanas taktiku, kas iekļauj gan individuālu treniņu programmu, gan īpaši piemērota uztura plānu u.c. Lai bērniem un jauniešiem vairotu izpratni par veselīga ēdiena pagatavošanu un lietošanu ikdienā, uztura speciālists kopā ar programmas dalībniekiem gatavo ne tikai veselīgu, bet arī gardu maltīti, kurai produktus sagādā uzņēmums Rimi Latvia. Programmas aktīvais darbs uz vietas slimnīcā norit divas dienas ar atkārtotām un programmas uzturošām konsultācijām pie speciālistiem vēlākā periodā.

Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne stāstīja: Pašreizējā klīniskā pieredze Latvijā par strauji pieaugošo pusaudžu skaitu ar lieko svaru ir pamats šo problēmu izvirzīt valstiskā līmenī, veidot īpašu svara korekcijas programmu, lai mazinātu hronisku slimību attīstību un mirstības palielināšanos. Liekais svars bērniem var novest pie šādām komplikācijām: 2. tipa cukura diabēts, kura biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis 10 reizes, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, traucēta tauku vielmaiņa, traucēta olnīcu darbība meitenēm, nepareiza elpošana miegā, elpošanas orgānu darbības traucējumi, aknu funkciju traucējumi, dziļo vēnu tromboze, ortopēdiskas problēmas u.c. Saslimstība ar 2. tipa cukura diabētu pasaulē un Latvijā turpina pieaugt. Šobrīd cukura diabēts attīstīto valstu vidū ir 4. biežākais saslimstības un mirstības cēlonis. Taču tā ir novēršama slimība, ja bērnu svars tiek kontrolēts, lai nepieļautu aptaukošanās rašanos. Ar mērķi palīdzēt bērniem rast motivāciju kontrolēt savu svaru un nepieļaut aptaukošanās radīto komplikāciju attīstību tika radīta svara korekcijas programma, kuru jāturpina pilnveidot un attīstīt.

Galvenais svara korekcijas programmas mērķis ir palīdzēt bērnam un ģimenei mainīt dzīvesveidu, kas ļautu strauji nepieņemties svarā vai vispār apturētu svara pieaugumu, uzsver Bērnu slimnīcas pediatre Jurgita Gailīte. Vai bērnam jāzaudē svars, ir atkarīgs no bērna vecuma, vispārējā stāvokļa, aptaukošanās pakāpes un komplikācijām, ko izraisījis liekais svars. Šajā gadījumā komanda rūpīgi izvērtē svara samazināšanās taktiku, lai, pirmkārt, netraucētu bērna augšanu un attīstību, nepieļautu strauju svara zudumu, kas varētu negatīvi ietekmēt bērna veselību, nepieļautu badošanās, svara svārstības utt. Mūsu komandas darba efektivitāte lielā mērā ir saistīta ar ģimenes un bērna motivāciju ne tikai mainīt svaru, bet arī gatavību mainīt ikdienas paradumus. Līdz šim programmu izgājuši 56 bērni, no kuriem kā veiksmes stāstu varu minēt septiņpadsmitgadīgu puisi, kurš pēc programmas mainījis ēšanas paradumus (pavisam atteicies no saldinātiem un gāzētiem dzērieniem, ierobežojis saldumus, sācis apmeklēt baseinu), kā rezultātā ir spējis samazināt savu svaru no 103 kg uz 88 kg, teic J.Gailīte.

Visu speciālistu darbs svara korekcijas programmas ietvaros sastāv no divām daļām jeb dienām – teorētiskās un praktiskās, stāsta Bērnu slimnīcas uztura speciāliste Olga Maslova. Pirmās konsultācijas laikā notiek pacienta antropometrisko parametru novērtēšana, dzīves anamnēzes izvērtēšana, kā arī novērtējam pacienta fizisko aktivitāti, un salīdzinām ar ikdienā uzņemto enerģijas daudzumu. Sarunas laikā novērtējam bērna ēšanas paradumus, konstatējam galvenās problēmas, kas ir saistītas ar uztura uzņemšanu. Balstoties uz iegūtiem datiem, ēšanas paradumiem un dzīvesveida novērtēšanas aptaujas rezultātiem, tiek izstrādātas individuālās rekomendācijas un sastādīta individuāla bērna ēdienkarte. Savukārt otrās konsultācijas dienā notiek darba praktiskā daļa. Tā ir grupu nodarbība, kurā trīs pacienti un viņu vecāki kopā ar uztura speciālistu gatavo maltīti, kas atbilst veselīga uztura pamatprincipiem. Gatavošanas laikā uztura speciālists apmāca bērnus un vecākus, kā gatavot ēdienus, nepievienojot daudz taukvielu, cukuru un sāli. Pacienti un viņu vecāki tiek izglītoti par pārtikas produktu sastāvu, to enerģētisko vērtību un ietekmi uz organismu.

«Vēl aizvien daļā sabiedrības ir izplatīts uzskats, ka veselīgs ēdiens bieži vien nav garšīgs ēdiens. Taču tā nav taisnība! Daudzi našķi un gardumi ir ne vien gardi, bet arī ļoti veselīgi, piemēram, grieķu jogurts ar svaigām ogām, augļu smūtijs vai pašu gatavots enerģijas batoniņš ar riekstiem un žāvētiem augļiem. Turklāt lielākoties tie ir gardumi, kuru pagatavošana ir vienkārša un neaizņem daudz laika,» komentē Rimi šefpavārs Normunds Baranovskis.

Bērnu slimnīcas fizioterapeite Ilze Napituhina stāstīja, ka programmas ietvaros tiek izvērtētas gan ikdienas fiziskās aktivitātes, gan veikts funkcionālais novērtējums, kas ietver stājas un gaitas novērtēšanu, muskuļu garuma un spēka testus. Savukārt otrajā dienā kopā ar bērniem veicam aerobās slodzes treniņu, sastādot individuālo vingrojumu programmu, kā arī rekomendācijas vecākiem.

Ergoterapeits kopā ar pacienta ģimeni izvērtē dienas fizisko aktivitāšu apjomu, aizpilda aktivitāšu aptaujas lapu, kur diena ir sadalīta pa 30 min. laika posmiem. Tiek atzīmēti gan periodi, kad bērns ir fiziski aktīvs, gan zemas intensitātes aktivitātes (ceļš uz skolu, pastaigas, mājas pienākumu pildīšana). Vecākiem un bērniem tiek dotas rekomendācijas par fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, to laika un intensitātes palielināšanas iespējām, sadalījumu dienas garumā un kontroles iespējām. Programmas otrajā dienā tiek organizētas grupas nodarbības par ergonomiku un locītavu aizsardzības pamatprincipiem, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, par sēdus pozu skolā un mājās, pildot mājas darbus, par nepieciešamiem krēsla un galda parametriem, skolas mugursomas izvēli un regulēšanu, kā arī par smaguma pārvietošanas principiem, norādīja Bērnu slimnīcas ergoterapeite Olga Gluza.

Ir svarīgi uzstādīt konkrētus mērķus kā ģimenei, tā arī speciālistu komandai, lai sasniegtu iespējami labākos rezultātus. Katrs speciālists individuāli piemēro ārstēšanās taktiku, kas balstās uz iepriekšēju pacienta izpēti konkrētā jomā. Taču tikpat svarīgi ir šos dažādos novērojumus un ārstēšanas metodes savienot vienotā programmā, kas spētu pēc iespējas efektīvāk, kvalitatīvāk un ērtāk pacientam sasniegt vēlamo rezultātu. Uzturs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no fizisko aktivitāšu daudzuma un veida, turklāt psiholoģiskais stāvoklis ietekmē programmas izpildi un norisi no visiem aspektiem, tāpēc pats svarīgākais programmas veiksmīgai darbībai ir tieši speciālistu komandas darbs, kurš rūpīgi jāuzrauga un jākoriģē, stāsta rehabilitoloģe Ilze Tāse.

Bērniem ar lieko svaru nereti ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība un psihokorekcijas darbs, kas ir atkarīgs no viņu vecuma, personības iezīmēm un motivācijas līmeņa, stāsta Bērnu slimnīcas psihologs Karīna Agadžanjana. Līdz ar to, bērna liekā svara problēmas risināšanā būtiska nozīme ir viņu vecākiem kā atbalsta sistēmai. Psihologa darbs ir orientēts uz bērna psihoemocionālā stāvokļa un pašvērtējuma izvērtēšanu, noskaidrojot sociālās adaptācijas un stresa pārvarēšanas iemaņas un bērna motivāciju, kas vērsta uz sasniegumiem. Nereti konsultācijas laikā vecākiem aktualizējas jautājumi par bērna vecumposma īpatnībām, audzināšanas metodēm, uzvedības korekcijas iespējām un savstarpējām attiecībām. Tie ir jautājumi, kas ģimenē ir ļoti piemilzuši, un nereti tieši tas var būt bērna liekā svara cēlonis.