Par mazā galdiņa un krēsliņa iegādi savam bērnam mēs varam sākt domāt tad, kad mūsu mazulis ir iemācījies staigāt. Tas ir arī laiks, kad bērns daudz aktīvāk iesaistās pasaules izzināšanā un viņam rodas nepieciešamība pēc savas vietas, kur spēlēties. Ieteikumos, kā izvēlēties pirmo galdiņu un krēsliņu, dalās pediatre Irēna Putniņa.
Ļaut izvēlēties bērnam
«Izvēloties galdiņu un krēsliņu, jāvēro bērna attīstība un jāzina, ko bērns vēlas,» iesaka vērot pediatre. «Ir bērni, kuri dodoties uz rotaļu istabu vai skoliņu, uzreiz skries apsēsties uz krēsliņa un sēdēs pie galdiņa; tomēr ir arī tādi bērni, kuriem galds vispār nav nepieciešams un ir ērtāk savas lietas darīt uz grīdas. Speciālisti arī iesaka, ka brīdī, kad bērns sāk mācīties rakstīt, svarīgi to darīt pie galda,lai veidotos pareiza stāja, pretējā gadījumā var veidoties sakņupusi poza, kas ir daudziem bērniem un saglabājas arī pieaugušā vecumā. Tāpat jāseko,lai galdiņš nebūtu bērnam par mazu- ja bērns ir lielāks nekā galds un tomēr mēģina sēdēt un kaut ko darīt pie galda, arī tādā gadījumā var veidoties sakņupusi stāja.»
Izvēloties piemērotu galdiņu un krēsliņu savam bērnam, vēlams viņu šajā procesā iesaistīt, lai saprastu vai mūsu izvēle ir pareiza un bērna vajadzībām atbilstoša.
«Bērns krēslā nejutīsies ērti un būs nedrošs, ja viņa kājas nesniegsies līdz grīdai. Savukārt, ja bērns sēžot savā krēsliņā zinās, ka jebkurā brīdī viņš pats var izkāpt laukā, viņš daudz pozitīvāk uztvers to,ko māmiņa vai tētis viņam stāsta, sēžot savā krēsliņā,» novērojusi pediatre.
Tāpēc ja vecāki zina, ka nu ir laiks krēsliņa vai galdiņa iegādei, vajadzētu kopā ar bērnu braukt uz veikalu vai veikaliem un pielaikot šīs mēbeles. Lai viss process raitāk ritētu, mamma vai tētis mājās jau var izpētīt piedāvājuma klāstu un pēc tam, kad ir atrasts brīvs brīdis, kopīgi ar bērnu doties uz šo veikalu un iegādāties labāko.
Pediatre Irēna Putniņa dalās padomos, kā izvēlēties galdiņu un krēsliņu:
– bērnam uz krēsla jājūtas stabili;
– bērna kājām jābalstās pret grīdu;
– bērnam jābūt drošības sajūtai, ka viņš nevar nokrist;
– krēslam jābūt stabilam, lai bērns atbalstoties pret atzveltni nenokristu;
– galdam jābūt pietiekami augstam, lai pie tā varētu sēdēt, zīmēt, rakstīt un lai pie tā būtu pareiza stāja un taisna mugura;
– var izvēlēties arī regulējamu krēslu, kas augtu kopā ar bērnu, jo bērns aug un divus gadus vecam bērnam nebūs piemērots tas, kas ir 6 gadus vecam bērnam.
Katrai nodarbei sava vieta
Mazgāties vannas istabā, gulēt guļamistabā, ēst virtuvē – katrai nodarbei ir sava vieta un tāpat vajadzētu būt arī ar savu galdiņu. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad droši vien viens galdiņš tiks izmantots mācībām, izklaidei, spēlēm un maltītēm, tomēr, ja ir iespēja, tad visai ģimenei vajadzētu ēst kopā pie atsevišķa galda, kas būtu kā ģimenes rituāls- televizors būtu izslēgts, ģimene komunicē savā starpā, nevis skatās zilajā ekrānā.
«Bērna mierīgas dzīves pamatā ir rituāli un ja tiek iemācīts, ka visa ģimene kopīgi apsēžas pie galda, paēd, tad nekad neradīsies situācija, ka bērns skrien pa dzīvokli un mamma pakaļ; mamma nav paēdusi un bērns tāpat; dzīve rit lielā steigā un nervu spriedzē,» piemēru skaidro pediatre. «Jau ap 8 mēnešu vecumu bērnam ir jāredz, ka vecāki arī ēd, ka tiek gatavotas pusdienas un tās kopīgi notiesātas; nevis mamma gatavo bērnam, bet neēd kopā ar viņu un, pienākot divu gadu vecumam, brīnās, ka bērns grib tikai maizītes, nevis normāli paēst- atslēga- bērns redzējis, ka mamma ēd tikai maizītes.»
Tāpēc būtiski, lai bērnam jau sākumā veidojas pieradums nodalīt rotaļāšanos no ēdienreizēm un tad, kad viņam būs pašam savs galdiņš, bērns zinās, ka tur viņš var darīt to, ko pats vēlas – tā ir pasaule, kas pieder viņam.
Katram ir nepieciešams savs stūrītis, sava vietiņa, lai jau 2,5 gadu vecumā bērns prastu galdiņu noslaucīt ar lupatiņu galdu un uzturētu tādu kārtību vai nekārtību, kādu viņš pats vēlas. «Ja bērnam pašam būs savs galdiņš un krēsliņš, bērns pieradīs pie tā, ka ir kāda vieta mājās, kuru vecāki neaiztiek, tādējādi viņš iemācīsies, ka arī vecāku lietas aiztikt nedrīkst,» secina Irēna Putniņa.
Visticamāk, mūsu bērniņš pats atklās, kad ir gatavs savas istabas iekārtojuma papildinājumam, mums tikai jāvēro savs mazulis un jāprot iztulkot viņa vēlmes!